| IZDEVUMS NR. 06 · LATVIEŠU |
|
|
|
|
| Iknedēļas jaunumu vēstule, kas aplūko Eiropu tuvplānā caur vietējo prizmu. Katru piektdienu, viena tēma, ko izpēta piecas neatkarīgas ziņu redakcijas. | | ŠAJĀ IZDEVUMĀ | §01 · Fokusā — Cik tīrs ir Eiropas ūdens?
§02 · Vietējais skatījums — Berlīne, Rīga, Varšava, Vīne un Zagreba
§03 · Podkāsts — Klausieties jaunāko epizodi un pievienojieties sarunai
§04 · No redakcijām — Jaunākās publikācijas no lensEU tīkla |
|
|
| §01 · FOKUSĀ | Ir klāt vasara, un līdz ar to arī meklējumi pēc tuvākās vietas, kur veldzēties. Eiropā turpinoties karstuma viļņiem, ezeri un upes kļūst arvien nozīmīgākas atpūtas un rekreācijas vietas. | Ikviens, kurš pirms peldes ieskatās ikgadējā peldvietu ūdens kvalitātes ziņojumā — Eiropas peldvietu reitingā —, var gūt pārliecību, ka viss ir kārtībā. Aptuveni 22 000 oficiāli noteiktu peldvietu tiek regulāri uzraudzītas un novērtētas kā “izcilas”, “labas”, “pietiekamas” vai “sliktas”. Patiesībā 85 % no visām oficiālajām peldvietām ir klasificētas kā “izcilas”. Taču šī drošības sajūta var būt maldinoša. | Tas tādēļ, ka oficiālais ES novērtējums galvenokārt atbild uz vienu jautājumu: vai pastāv tūlītējs higiēniskais risks? Lai to noteiktu, tiek mērīti tikai divi mikrobioloģiskie rādītāji — E. coli un zarnu enterokoki. Šīs fekālās baktērijas norāda, vai ūdens varētu būt piesārņots ar slimības izraisošiem patogēniem, piemēram, notekūdeņu, kūtsmēslu vai citu piesārņojuma avotu dēļ. | Tas ir svarīgi, jo mikroorganismi patiešām ir lielākais tūlītējais veselības apdraudējums peldoties. | Tomēr šajā vērtējumā netiek iekļauti tādi ķīmiskie piesārņotāji kā PFAS, smagie metāli un pesticīdi. | Citiem vārdiem sakot, peldēšanās ezers var oficiāli saņemt vērtējumu “izcila ūdens kvalitāte”, vienlaikus būdams piesārņots ar noturīgām rūpnieciskām ķīmiskām vielām. | Tieši to mēs CORRECTIV.Europe vēlējāmies izpētīt. Tāpēc pirmo reizi sasaistījām oficiālos peldvietu ūdens kvalitātes datus ar otru datu kopu — Eiropas mēroga monitoringa datiem, kas tiek vākti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. | Atšķirībā no Peldvietu ūdens direktīvas šī monitoringa programma vērtē upju, ezeru un piekrastes ūdeņu ķīmisko stāvokli. Atbildīgās iestādes regulāri pārbauda šos ūdeņus uz plašu piesārņojošo vielu klātbūtni, kas laika gaitā var uzkrāties vidē. | Tas mums pirmo reizi ļāva sistemātiski salīdzināt oficiāli par “tīrām” atzītas peldvietas ar ūdenstilpēm, kurās konstatēts ķīmiskais piesārņojums. | Rezultāti ir satraucoši: vismaz 7866 oficiāli par tīrām atzītas peldvietas Eiropas Savienībā atrodas ūdenstilpēs, par kurām zināms, ka tās ir ķīmiski piesārņotas. | Īpaši daudz šādu peldvietu ir Itālijā, Vācijā, Dānijā, Ungārijā un Francijā. | Tas nenozīmē, ka peldēšanās šajās vietās automātiski ir kaitīga veselībai. Tomēr tas parāda, ka oficiālais novērtējums atspoguļo tikai daļu no kopējās ainas. | Starp konstatētajām vielām ir smagie metāli un pesticīdu atliekas. Jau daudzus gadus iestādes uzrauga ūdeņus arī attiecībā uz PFAS — vienu no PFAS grupas tā dēvēto “mūžīgo ķīmisko vielu” pārstāvjiem. Tikai kopš 2026. gada monitoringa programmās ir obligāti jāiekļauj ievērojami plašāks PFAS vielu klāsts. Pastāv aizdomas, ka dažas no šīm ķīmiskajām vielām var ietekmēt imūnsistēmu, bojāt aknas un nieres vai palielināt vēža risku. Īpaši jutīgi pret to iedarbību var būt bērni. | Vienlaikus pati piesārņojošas vielas klātbūtne automātiski nenozīmē veselības apdraudējumu. Tas, vai piesārņojums ir kaitīgs, ir atkarīgs no vielas koncentrācijas, iedarbības ilguma un konkrētās ķīmiskās vielas īpašībām. | Tas ir arī būtisks mūsu izmeklēšanas ierobežojums. Eiropas mērogā pieejamie dati parāda, kādas piesārņojošās vielas iestādes ir konstatējušas konkrētā ūdenstilpē, taču neuzrāda to koncentrāciju. Šie mērījumi parasti ir pieejami tikai attiecīgajām reģionālajām iestādēm un pagaidām nav pieejami visas Eiropas mērogā. | Tomēr mūsu analīze atklāj strukturālu problēmu: Eiropa uzrauga ķīmisko piesārņojumu savos ūdeņos, taču šie secinājumi gandrīz netiek ņemti vērā peldvietu novērtēšanā. Rezultātā cilvēki, kuri meklē informāciju par ūdens kvalitāti, galvenokārt saņem informāciju par baktēriju radītiem riskiem, nevis par iespējamu ķīmisko piesārņojumu. | Tomēr ir vērojamas pārmaiņu pazīmes. Eiropas Savienība ir nolēmusi, ka nākotnē Eiropas Vides aģentūrai būs jāziņo par daudz plašāku ūdens monitoringa datu apjomu. Vienlaikus Eiropas Komisija apsver iespēju pārskatīt peldvietu Ūdens direktīvu. Pati Komisija ir atzinusi, ka pašreizējie noteikumi nepietiekami risina ķīmiskā piesārņojuma problēmu. | Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tas novedīs pie stingrākiem standartiem. Vides aizsardzības organizācijas šobrīd brīdina, ka notiekošo deregulācijas iniciatīvu ietvaros vides un sabiedrības veselības aizsardzības prasības varētu tikt pat vājinātas. Tāpēc tuvākie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai Eiropas peldvietu ūdeņi turpmāk tiks vērtēti ne tikai attiecībā uz baktērijām, bet arī daudz visaptverošāk attiecībā uz problemātiskām ķīmiskajām vielām. | Taču šis jautājums sniedzas daudz tālāk par oficiāli noteiktām peldvietām. Jūras, bijušie karjeri, upes, kuras vairāk izmanto rūpniecībai nevis peldei, gruntsūdeņi, dzeramais ūdens — jebkura veida ūdens var būt piesārņots. Un tieši par to ir šis mūsu jaunumu vēstules izdevums. | Lilita Grulla, CORRECTIV starptautiskā reportiere, . |
|
|
| §02 · VIETĒJAIS SKATĪJUMS |
|
| | Berlīne · Vācija · CORRECTIV | Ķīmiskais piesārņojums oficiāli izcilas kvalitātes ūdenī | Filzteihas (Filzteich) peldvieta Šnēbergā, Saksijā, oficiāli ir klasificēta kā peldvieta ar izcilu ūdens kvalitāti. Tomēr mūsu, CORRECTIV.Europe, izmeklēšana atklāj sarežģītāku ainu. Netālu no ezera atrodas vēsturiski piesārņota teritorija, kur savulaik tika izgulsnētas papīra rūpniecības papīra dūņas. Tai tieši blakus tek strauts, kas ieplūst Filzteihā – publiskā peldvietā ar pludmali, kas karstās vasaras dienās piesaista lielu skaitu peldētāju. | Atbildot uz mūsu jautājumiem, atbildīgās iestādes sniedza laboratorisko analīžu rezultātus, kas liecina par atkārtoti paaugstinātu PFAS koncentrāciju ūdenī. Tomēr komunālā uzņēmuma, kas apsaimnieko peldvietu, veikto papildu ūdens paraugu analīžu rezultāti netika publiskoti. Lai iegūtu aktuālu priekšstatu par situāciju, CORRECTIV.Europe 2026. gada jūnijā pasūtīja neatkarīgu ūdens analīzi. Laboratorija konstatēja, cita starpā, vielas no īpaši nozīmīgās PFAS-4 grupas. Lai gan izmērītās koncentrācijas bija nedaudz zemākas par kādreizējo Vācijas Federālās vides aģentūras noteikto robežvērtību, tās gandrīz desmit reizes pārsniedza Dānijā noteikto stingrāko vadlīniju vērtību peldvietu ūdeņiem. | Filzteihas piemērs parāda, ka peldvieta var būt oficiāli novērtēta kā “izcila”, vienlaikus saturējot izmērāmu daudzumu noturīgu rūpniecisko ķīmisko vielu, un ka pašreizējie vērtēšanas kritēriji šāda veida piesārņojumu atspoguļo nepietiekami. | Kā iespējams, ka oficiāli izcila peldvietas ūdens kvalitāte pastāv līdzās pierādījumiem par problemātisku ķīmisko vielu klātbūtni? Cik izplatīta ir šī problēma Vācijā un citviet Eiropā? Un kādu ietekmi PFAS var atstāt uz cilvēkiem un vidi? | Uz šiem jautājumiem atbild jaunākā CORRECTIV.Europe izmeklēšana. Izmeklēšana ir pieejama gan angļu, gan vācu valodā. Šīs jaunumu vēstules turpinājumā atradīsiet arī saiti uz mūsu podkāstu. | Lilita Grulla, CORRECTIV starptautiskā reportiere. |
|
|
|
|
| | Rīga · Latvija · TVNET | Kāds ir ūdens? | Kā ierasts, mainīgie Baltijas laikapstākļi ir pilni pārsteigumu, un aizvadītajā nedēļā Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja “izbaudīt” temperatūru līdz pat 26 °C. Kas gan varētu būt labāks iemesls, lai dotos uz tuvāko ezeru, upi vai pludmali? | Vietējās iestādes regulāri apliecina, ka ūdens Latvijas peldvietās ir pilnīgi drošs. Bet vai tas tiešām atspoguļo visu situāciju? | Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem ūdens kvalitāte gandrīz visās oficiālajās Rīgas peldvietās 2025. gadā tika novērtēta kā izcila, tāpat kā iepriekšējās trīs peldsezonās. | Tomēr šo nomierinošo ainu laiku pa laikam izjauc mazāk iepriecinošas ziņas. Visnesenāk Veselības inspekcija aizliedza peldēties vienā no Kolkas pludmalēm, jo ūdenī tika konstatēti zarnu enterokoki — citiem vārdiem sakot, fekālā piesārņojuma pazīmes. Vasaras vidū šādas ziņas diez vai ir iepriecinošas. | Taču būtiskākais slēpjas detaļās. Oficiālie peldvietu ūdens kvalitātes vērtējumi galvenokārt atspoguļo mikrobioloģisko drošību un nesniedz pilnīgu priekšstatu par ķīmisko piesārņojumu. Veselības inspekcija laboratoriski pārbauda paraugus tikai attiecībā uz diviem galvenajiem rādītājiem — E. coli un zarnu enterokokiem. | Ūdens krāsa, redzamie atkritumi, naftas produktu klātbūtne un iespējamā zilaļģu ziedēšana tiek novērtēta tikai vizuāli. Iestādes regulāri neveic peldvietu pārbaudes attiecībā uz PFAS — sintētiskām ķīmiskajām vielām, kas vidē var saglabāties pat gadsimtiem ilgi, — kā arī attiecībā uz citiem noturīgiem ķīmiskajiem piesārņotājiem. | Tādēļ vērtējums “izcila ūdens kvalitāte” nenozīmē, ka konkrētais ezers, upe vai pludmale ir pārbaudīta attiecībā uz PFAS, dzīvsudrabu, svinu vai pesticīdu atliekām. | Atsevišķs vides monitorings, kas Latvijā tika veikts 2023. gadā, atklāja plaši izplatītu zivju piesārņojumu ar dzīvsudrabu un bromētiem liesmu slāpētājiem, kā arī PFOS klātbūtni. Tomēr paraugi tika ņemti tikai atsevišķās monitoringa vietās, tādēļ tos nevar izmantot, lai novērtētu katras konkrētās pludmales ķīmisko drošību. | Tāpēc pazīstamais bērnības jautājums — “Kāds ir ūdens?” — diemžēl joprojām paliek bez pilnīgas atbildes. | Andrejs Timofejevs, TVNET GRUPA žurnālists. |
|
|
|
|
| | Varšava · Polija · OKO.press | Šogad Baltijas jūrā nepeldēties — nu, gandrīz | Dati skaidri parāda, ka ūdens piesārņojumu Baltijas jūras baseinā ir īpaši grūti kontrolēt. Piekrastes kūrortos ir aptuveni 180 peldvietu, kuras bieži izvēlas tūristi savām brīvdienām. Vietējās kopienas, kuru ienākumi lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma, regulāras peldvietu slēgšanas dēļ cieš ievērojamus zaudējumus. Jau 2026. gada jūlija sākumā tika slēgtas pat 140 peldvietas — ne tikai augstu viļņu un nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, bet arī pārmērīgas toksisko vielu koncentrācijas un zilaļģu ziedēšanas dēļ. | Šī pēdējā problēma ir īpaši aktuāla klimata krīzes laikmetā. Zemāks ūdens līmenis Baltijas jūrā un augstāka ūdens temperatūra veicina zilaļģu vairošanos, un tikai 13. jūlijā vien to klātbūtnes dēļ tika slēgtas 40 peldvietas. | Saskare ar zilaļģēm var izraisīt izsitumus, acu kairinājumu un drudzi. Valsts sanitārā inspekcija uztur īpašu tīmekļvietni, kur lietotāji interaktīvā kartē var pārbaudīt katras peldvietas aktuālo statusu. Tajā pieejama ne tikai informācija par zilaļģu izplatību, bet arī dati par citām vielām, kas var piesārņot ūdeni. Jūlijā inspekcija cita starpā izplatīja brīdinājumus par bakteriālu piesārņojumu, tostarp E. coli un enterokokiem. | Marcels Vandass, OKO.press vides žurnālists. |
|
|
|
|
| | Vīne · Austrija · Die Presse | Kā ikdienā izvairīties no PFAS – “mūžīgajām ķīmiskajām vielām” | Šīs vielas sniedz neskaitāmas priekšrocības rūpniecībā: PFAS grupā ietilpst vairāk nekā 10 000 ķīmisko vielu ar oglekļa–fluora saitēm, kas darbojas kā virsmaktīvās vielas, karstumizturīgi pārklājumi vai ūdeni atgrūdoši pārklājumi. Tās tiek izmantotas medicīnas ierīcēs, kosmētikā, elektronikā, ugunsdzēsības putās, teflona pannās, plastmasas blīvēs un daudzos citos produktos. | Kopš 20. gadsimta 40. gadiem PFAS tika uzskatītas par sava veida brīnumvielām. Tomēr tagad ir kļuvis skaidrs, ka tās var nodarīt kaitējumu un praktiski nav izvadāmas no apkārtējās vides. Tāpēc tās dēvē par “mūžīgajām ķīmiskajām vielām”. Tās uzkrājas augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēku organismos. Šo vielu koncentrācija palielinās, virzoties augšup pa barības ķēdi. Līdz šim ir konstatēta saistība starp PFAS iedarbību un vēzi, auglības problēmām, Alcheimera slimību un aknu bojājumiem cilvēkiem. | Austrijas Vides aģentūra iesaka patērētājiem izvairīties no per- un polifluoralkilvielām, iegādājoties āra apģērbu, impregnētus tekstilizstrādājumus, pannas un virtuves piederumus. Tekstilizstrādājumus, kas satur PFAS un jau atrodas mājsaimniecībā, ieteicams mazgāt retāk, zemākā temperatūrā un žāvēt tikai dabiskā veidā, bez veļas žāvētāja izmantošanas. | Austrijā Veselības un pārtikas drošības aģentūra (AGES) uzrauga PFAS līmeni pārtikā, izmantojot Eiropas Savienības noteiktās maksimāli pieļaujamās robežvērtības četrām galvenajām vielām (PFOA, PFOS, PFNA un PFHxS), kas ir spēkā kopš 2023. gada. Paaugstināts piesārņojuma risks īpaši raksturīgs dzīvnieku subproduktiem un pārtikai no reģioniem, kur PFAS tiek plaši izmantotas, piemēram, ugunsdzēsības putu sastāvā. | Arī dzeramais ūdens tiek pārbaudīts katru gadu. Pēdējās pārbaudēs 0,5 % paraugu tika konstatēts paaugstināts PFAS līmenis. Šādos gadījumos krāna ūdeni nevajadzētu izmantot dzeršanai vai ēdiena gatavošanai. Vienlaikus AGES nenosaka ierobežojumus attiecībā uz personīgo higiēnu, telpu uzkopšanu, trauku mazgāšanu vai veļas mazgāšanu. | Veronika Šmite, Die Presse zinātnes redaktore. |
|
|
|
|
| | Zagreba · Horvātija · Telegram.hr | Pagaidām vēl nav tik plaši apspriests temats | PFAS pagaidām vēl nav kļuvušas par plaši apspriestu tematu Horvātijas nacionālās politikas dienaskārtībā. Šim jautājumam tikai epizodiski pievēršas mazākas politiskās partijas, turklāt no pretējām politiskā spektra pusēm. Tādēļ PFAS problemātika valsts mēroga mediju uzmanību šobrīd piesaista tikai atsevišķos gadījumos. | Viens no šādiem izņēmumiem notika pavisam nesen. Jūnija sākumā opozīcijā esošās nelielās labējās parlamentārās partijas MOST deputāti Likas reģionā sarīkoja skaļu preses konferenci, apgalvojot, ka divu šā reģiona pilsētu dzeramajā ūdenī ir konstatētas PFAS vielas. Šis paziņojums izraisīja ievērojamu sabiedrības interesi un piespieda valdību reaģēt. Vides aizsardzības un zaļās pārejas ministrija pieprasīja Horvātijas Sabiedrības veselības institūta (HZJZ) atzinumu. Institūts secināja, ka vienā no ūdens ieguves vietām konstatētā PFAS koncentrācija bija 20 reizes zemāka par noteiktajām robežvērtībām un ka risks cilvēku veselībai ir niecīgs. | Savukārt politiskā spektra kreisajā pusē jautājumu par “mūžīgajām ķīmiskajām vielām” aktualizē zaļi kreisā partija Možemo! (“Mēs varam!”), kas atrodas opozīcijā valsts parlamentā, bet vienlaikus vada galvaspilsētas Zagrebas pašvaldību. Partijas Eiropas Parlamenta deputāts Gordans Bosanacs nesen noorganizēja 10 Horvātijas iedzīvotāju braucienu uz Briseli, lai veiktu analīzes un noteiktu PFAS klātbūtni viņu organismos. | Šī iniciatīva ir daļa no plašākas Eiropas Parlamenta Zaļo/EBA (Greens/EFA) grupas kampaņas, kurā piedalījās 100 iedzīvotāju no 8 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Testu rezultātus plānots publiskot šā gada rudenī. | Irena Frlana Gašparoviča, Telegram.hr žurnāliste. |
|
|
|
|
| §03 · PODKĀSTS | Peldvietu ūdeņi: vai Tu uzdrošinātos nopeldēties? | Vēlaties klausīties, nevis lasīt? Šīs nedēļas LensEU podkāsta epizodē aplūkots ūdens piesārņojums Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot peldvietu ūdeņiem. | Visā Eiropas Savienībā vismaz par tīrām oficiāli atzītas 7866 peldvietas atrodas ūdenstilpēs, par kurām zināms, ka tās ir ķīmiski piesārņotas. Ko tas nozīmē cilvēkiem? Un ko tas nozīmē dabai? | Šajā epizodē skaidrojam, kas notiek, ja ūdenī ir sastopami ķīmiskie piesārņotāji, kurš ir atbildīgs par ūdens kvalitātes uzraudzību, no kurienes rodas piesārņojums un kas notiek gadījumos, kad ūdens kvalitāte neatbilst noteiktajiem standartiem. | Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, mēs sarunājāmies ar ekspertiem un vietējiem žurnālistiem no Vācijas un Latvijas. | |
|
|
| | | | | | |
| | |
|
