| IZDEVUMS NR. 04 · LATVIEŠU |
|
|
|
|
| Iknedēļas jaunumu vēstule, kas aplūko Eiropu tuvplānā caur vietējo prizmu. Katru piektdienu, viena tēma, ko izpēta piecas neatkarīgas ziņu redakcijas. | | ŠAJĀ IZDEVUMĀ | §01 · Fokusā — Eiropas meži klimata stresa apstākļos
§02 · Vietējais skatījums — Berlīne, Rīga, Varšava, Vīne un Zagreba
§03 · Podkāsts — Klausieties jaunāko epizodi un pievienojieties sarunai
§04 · No redakcijām — Jaunākās publikācijas no lensEU tīkla |
|
|
| §01 · FOKUSĀ | Eiropas meži klimata stresa apstākļos | Meži klāj aptuveni 40% Eiropas teritorijas un joprojām ir būtiski cilvēku dzīvei, ekonomikai, ūdens sistēmām, bioloģiskajai daudzveidībai un klimatnoturībai. Aptuveni 90% eiropiešu vismaz reizi gadā apmeklē mežu, liecina Varšavas Universitātes pērn veikta aptauja. Saskaņā ar aptauju cilvēki augsti vērtē dabiskus, daudzveidīgus mežus ar veciem, augstiem kokiem, jauktām audzēm un bagātīgu struktūru — daudz vairāk nekā tikai to koksnes vērtību. | Šīs īpašības nonāk arvien lielākā spiedienā, jo Eiropa sasilst aptuveni divreiz straujāk nekā vidēji pasaule. “Copernicus” dati liecina, ka kontinents kopš pirmsindustriālā laikmeta jau ir sasilis par aptuveni 2,3 līdz 2,4 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar aptuveni 1,3 līdz 1,4 grādiem pasaulē kopumā. Siltāki apstākļi padara laikapstākļus ekstrēmākus un mazāk prognozējamus: ugunsgrēki, ilgstošs sausums, vētras un kukaiņu uzliesmojumi arvien vairāk veido — vai, iespējams, traucē — mežu nākotni. | 2026. gada martā žurnālā “Science” publicēts pētījums secināja, ka pat tad, ja globālā sasilšana tiks ierobežota līdz aptuveni 2 grādiem pēc Celsija, ik gadu traucējumu skartā mežu platība līdz gadsimta beigām varētu pieaugt no 180 000 līdz aptuveni 216 000 hektāru. Sagaidāms, ka visspēcīgākās pārmaiņas skars Dienvideiropu un Rietumeiropu, savukārt Ziemeļeiropa kopumā varētu tikt ietekmēta mazāk, taču arī tur iespējami lokāli nopietnu postījumu karstie punkti. | Pērn ES tika reģistrēti vairāk nekā 1800 meža ugunsgrēku, kuru rezultātā atmosfērā nonāca aptuveni 38 miljoni tonnu CO2. Spānijā un Portugālē ugunsgrēki izpostīja 640 000 hektāru jeb 1% Pireneju pussalas teritorijas — apstākļos, kas pašreizējā klimatā tagad gaidāmi aptuveni reizi 15 gados. | Tāpēc pielāgošanās ir neizbēgama, ja Eiropa vēlas izvairīties no neatgriezeniska mežu seguma zuduma. Meži mainīsies, tradicionālā uz koksnes ieguvi vērstā apsaimniekošana tiks izaicināta, un arvien būtiskāk kļūst aizsargāt plašākas teritorijas, stiprināt mežu noturību un novērtēt tos ne tikai kā koksnes avotu, bet arī ūdens aprites, dzesēšanas, oglekļa uzkrāšanas, bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības labbūtības dēļ. | — Vojcehs Koščs, OKO.press |
|
|
| §02 · VIETĒJAIS SKATĪJUMS |
|
| | Berlīne · Vācija · CORRECTIV | Cik veselīgi ir Vācijas meži? | Vācijas mežu veselība ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmi. Lai gan gada nokrišņu daudzums Vācijā kopš 1881. gada ir pieaudzis par aptuveni 8%, daudzos reģionos pieaug ūdens stress. Iemesls ir vienkāršs: ziemas kļūst mitrākas, bet vasaras — arvien karstākas un sausākas. Kopš 2018. gada vairāki sausuma gadi pēc kārtas ir radījuši ievērojamu spiedienu uz mežiem, lauksaimniecību un ūdens resursiem. Tāpēc pieaugošs vidējais nokrišņu daudzums un sausuma saasināšanās nav pretruna — tās ir vienas un tās pašas klimata krīzes divas puses. | Sekas ir skaidri redzamas Vācijas mežos. Sausums, vētras un kaitēkļi, piemēram, mizgrauzis, ir bojājuši plašas mežu teritorijas. Rezultātā meži arvien vairāk zaudē savu oglekļa piesaistītāju lomu. Atsevišķos gados Vācijas meži pat izdalījuši vairāk oglekļa dioksīda, nekā spējuši absorbēt. | Vienlaikus kļūst redzama globāla nelīdzsvarotība. Meži ik gadu absorbē aptuveni piecus līdz astoņus miljardus tonnu oglekļa dioksīda, taču cilvēce tikai 2022. gadā vien emitēja vairāk nekā 37 miljardus tonnu. Pēdējā laikā šis skaitlis, visticamāk, ir vēl pieaudzis. CORRECTIV faktu pārbaude šos skaitļus analizēja detalizēti. | Teorētiski meži var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, taču vieni paši tās kompensēt nespēj. Tas izgaismo ciešo saikni starp cilvēka darbību un arvien lielāko slodzi, kas tiek uzlikta dabas ierobežotajai spējai kompensēt mūsu emisijas. | Vēl viens izaicinājums ir pieaugošā konkurence par ūdens resursiem. Viens spilgts piemērs atrodams Hesenes Rīdas reģionā netālu no Darmštates. Pirms četriem gadiem tiesā tika skatīts jautājums, vai ūdensapgādes uzņēmuma Hessenwasser gadu desmitiem ilgā gruntsūdeņu ieguve ir veicinājusi aptuveni 13 000 hektāru meža bojāeju. | 2022. gadā CORRECTIV klimata komanda analizēja aptuveni 350 tiesas lietas, kas bija saistītas ar strīdiem par ūdens izmantošanu. Secinājumi atklāja skaidru tendenci: pētītajā desmit gadu periodā juridiskie konflikti par ūdeni pieauga 11 no 16 Vācijas federālajām zemēm, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi. Tikai Hesenes zemē vien ar ūdeni saistīto tiesas lietu skaits pieauga no astoņām līdz četrpadsmit. | Viena no lietām, ko komanda pētīja rūpīgāk, bija Darmštates Rietumu mežs, kur daudzi pieauguši dižskābarži un ozoli ir bojāti vai gājuši bojā. Kamēr vides organizācijas un mežsaimniecības eksperti pauž bažas par gruntsūdeņu ieguvi, ūdensapgādes uzņēmums norāda uz mazināšanas pasākumiem, tostarp gruntsūdeņu krājumu papildināšanu ar attīrītu ūdeni no Reinas. | Šī lieta parāda, kā klimata pārmaiņas saasina jau esošos resursu konfliktus Vācijā. Ūdenim kļūstot mazāk pieejamam, dzeramā ūdens piegādātāju, lauksaimniecības un mežu aizsardzības intereses arvien biežāk nonāk savstarpējā konkurencē. | Lilita Grulla, CORRECTIV.Europe starptautiskā reportiere |
|
|
|
|
| | Rīga · Latvija · TVNET | Klimats, uguns un vaboles: kas apdraud Latvijas mežus | Mežsaimniecība, kokapstrāde un mēbeļu ražošana kopā veido līdz 6% Latvijas IKP, savukārt nozares eksports sasniedz 3,3 miljardus eiro jeb 17% no valsts kopējā eksporta. | Tomēr, lai gan meži klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas — 3,4 miljonus hektāru —, tos joprojām apdraud vairāki faktori. | Būtiska problēmas daļa ir klimata pārmaiņas. Tās veicina meža kaitēkļu, īpaši Eiropas egļu astoņzobu mizgrauža, izplatību un nākotnē var pat samazināt valstī augošo koku sugu daudzveidību. | Nopietnu apdraudējumu Latvijas mežiem rada arī uguns. Līdz maija vidum Latvijā jau bija reģistrēti un nodzēsti 169 meža ugunsgrēki, kuru kopējā platība sasniedza 170 hektārus. No tiem 40,6 hektāri bija jaunaudzes. Līdz pat 90% meža ugunsgrēku izraisa cilvēku rīcība vai neuzmanība. Un, lai gan cīņai pret klimata pārmaiņām nepieciešami globāli centieni, ikviens cilvēks var būt uzmanīgāks, rūpējoties par mežu aizsardzību. | Vienlaikus valdība nesēž rokas klēpī salikusi. Meža nozare un atbildīgās amatpersonas pielāgo mežu apsaimniekošanas praksi: tiek stādīti klimatnoturīgāki stādi, un tiek veicināta jauktu mežu veidošana, lai mazinātu slimību un kaitēkļu riskus. | Tomēr līdz laimīgām beigām vēl ir tālu. Kamēr nevalstiskās organizācijas aicina samazināt mežizstrādes apjomus, mežu īpašnieki ne bez pamata norāda, ka pārmērīgi ierobežojumi varētu kaitēt Latvijas ekonomikai. | Cīņa par Latvijas mežu saglabāšanu turpinās. | Andrejs Timofejevs, TVNET GRUPA žurnālists |
|
|
|
|
| | Varšava · Polija · OKO.press | Polijas priedes “netiek galā” ar sasilstošo klimatu | Polijas meži nonāk tajā pašā klimata pārmaiņu izraisītajā krīzē, kas pārveido mežus visā Eiropā. Tie ir īpaši neaizsargāti, jo, līdzīgi kā Latvijā, lielu daļu šo mežu veido tādas sugas kā priede, kurai sasilstošos apstākļos klājas arvien grūtāk. | Postījumi jau ir redzami. Aprīlī vietējie mežkopji, kas apsaimnieko mežus pie Varšavas, brīdināja, ka profesionāls inventārs un dronu monitorings ir atklājis priedes mežu strauju bojāeju. | “Vēl nesen nokalta tikai daži koki, bet šodien mirušo un kalstošo priežu skaits ir satriecošs,” viņi sacīja. Līdzīgas bažas izskan visā valstī, kur meži klāj 30% teritorijas. | Polijas gadījums ir arī politisks. Valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums katru gadu nopelna miljardiem eiro no koksnes pārdošanas, tāpēc tas ir vērtīgs politisks aktīvs tam, kurš uzvar vēlēšanās un nonāk pie varas. | Taču uzņēmums pārāk lēni reaģējis uz prasībām stiprināt meža teritoriju aizsardzību, uzlabot ūdens aizturi un nodrošināt labāku piekļuvi mežiem lielo pilsētu tuvumā. Šie šķietami pašsaprotamie risinājumi bieži tiek apšaubīti politisku iemeslu dēļ, tos pasniedzot kā kaitīgus koksnes ražošanai un vietējai ekonomikai. | — Vojcehs Koščs, OKO.press |
|
|
|
|
| | Vīne · Austrija · Die Presse | Mežs vairs nepalīdz tā, kā agrāk | Gandrīz pusi Austrijas teritorijas klāj meži. Tā ir laba ziņa ne tikai dzīvniekiem, dabas mīļotājiem, medniekiem un mežsaimniekiem, bet arī valsts politiķiem. Galu galā, kokiem augot mežā, tie piesaista oglekli no atmosfēras un tādējādi palīdz valstij sasniegt ES klimata mērķus. Vismaz līdz šim tā gandrīz vienmēr ir bijis. | Jaunākie meža inventarizācijas rezultāti liecina, ka tā dēvētais augošās koksnes krājas apjoms — proti, mežā esošā augošā koksne, neskaitot atmirušo koksni — pēdējā apsekojuma periodā, no 2018. līdz 2023. gadam, ir samazinājies. Iemesls ir klimata pārmaiņas. “Pēdējos gados pirmo reizi kļūst redzama klimata pārmaiņu ietekme uz koksnes krāju Austrijas mežos. Pašlaik komerciālajos mežos tā ir 1,174 miljardi kubikmetru augošās koksnes,” saka Federālā mežsaimniecības pētniecības centra (BFW) meža inventarizācijas vadītāja Aleksandra Freudenšusa. | Ja mežā ir mazāk koksnes, vietējie meži spēj piesaistīt mazāk CO2. Karstums, sausums, vētras un kaitēkļi, piemēram, mizgrauzis, ir izraisījuši īpaši lielu koku bojāeju, un tos nācies izvest kā bojātu koksni. Ilgstošā sausuma dēļ atlikušie koki atauga mazāk spēcīgi, savukārt izkaltušās augsnes izdalīja vairāk siltumnīcefekta gāzu. | Pēdējos gadus raksturojuši ekstrēmi laikapstākļi. Austrijai tas ir īpaši būtiski, jo ES klimata mērķos tiek ieskaitītas arī zemes izmantošanas sektora emisijas (LULUCF). Līdz šim šis sektors Austrijai vienmēr ir bijis nozīmīgs CO2 piesaistītājs. Citiem vārdiem sakot, valsts varēja emitēt daļu siltumnīcefekta gāzu, ko koki bija piesaistījuši, nepārkāpjot savas saistības. No 1990. līdz 2022. gadam Austrija ar savu mežu palīdzību vēl varēja ik gadu kompensēt vidēji 11,8 miljonus tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tomēr laika gaitā meža klimata aizsardzības spēks ir samazinājies par 80%. | Melānija Kluga un Matiass Auers, “Die Presse” ekonomikas redaktori |
|
|
|
|
| | Zagreba · Horvātija · Telegram.hr | Koki, mīlas dziesmas un lodes | No vienas puses, meži ir viena no Horvātijas lielākajām vērtībām. Saskaņā ar jaunāko nacionālo mežu inventarizāciju meži klāj pat 53% valsts teritorijas, kas ir ievērojami vairāk nekā ES vidējais rādītājs — aptuveni 40%. Turklāt atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu, kur dominē stādītas monokultūru audzes, Horvātijas meži saglabā augstu dabiskuma pakāpi. Pat 97% mežu teritorijas veido daudzslāņu jauktie meži, padarot tos ekoloģiski noturīgākus pret klimata pārmaiņām un dabas traucējumiem. | No otras puses, klimata pārmaiņu ietekme kļūst arvien dārgāka. Dažas koku sugas, īpaši šaurlapu osis, iet bojā un izzūd gruntsūdeņu režīma pārmaiņu un sēnīšu slimību dēļ. Arī parastais ozols ir smagi cietis no ekstrēmiem laikapstākļiem. Spēcīgas vētras laikā 2023. gadā tikai dažu stundu laikā tika nolauzti vai izrauti ar saknēm vairāk nekā miljons koku, nodarot zaudējumus aptuveni 136 miljonu eiro apmērā. Tikmēr arvien biežākie vasaras ugunsgrēki piekrastes priežu mežos paplašina kailā karsta teritorijas. | Treškārt, nesenā aptaujā pat puse respondentu nezināja, ka meži palīdz mazināt klimata pārmaiņu sekas. Līdz ar to mežu stāvoklis un apsaimniekošana gandrīz pilnībā iztrūkst no politiskajām debatēm. | Izņemot, protams, gadījumus, kad runa ir par korupciju. Pērn septembrī 14 valsts mežsaimniecības uzņēmuma “Hrvatske šume” darbinieki un vadītāji tika aizturēti aizdomās par 100 000 eiro kukuļa pieņemšanu saistībā ar koksnes pārdošanu. | Notiek arī politiska cīņa par kontroli pār Horvātijas plašajiem mežu resursiem. Pēc 2024. gada parlamenta vēlēšanām galēji labējā Tēvzemes kustība (“Domovinski pokret”) iekļāvās valdošajā koalīcijā. Tā ieguva Zemkopības ministriju, kuras pārziņā — saskaņā ar iespējamo, bet nekad nepublicēto koalīcijas līgumu — it kā bija jānonāk arī “Hrvatske šume” uzraudzībai. Tomēr vecākais koalīcijas partneris HDZ nevēlējās atteikties no tik vērtīga aktīva. | Liels konflikts uzliesmoja pagājušā gada sākumā. Tēvzemes kustība sāka pieprasīt kontroli pār “Hrvatske šume”, apsūdzot uzņēmuma vadību “zagļu midzeņa” uzturēšanā. Strīds sakrita ar video publiskošanu, kurā redzams, kā zemkopības ministrs, klausoties mīlas dziesmas, no braucošas automašīnas šauj gaisā ar pistoli. Ministrs bija spiests atkāpties, taču pagāja desmit mēneši, līdz Tēvzemes kustība ieguva pilnīgu kontroli pār “Hrvatske šume”. Pašlaik mežsaimniecības uzņēmums ir pazudis no uzmanības centra. Tikmēr valdošā koalīcija cīnās par citiem jautājumiem. | Jasmins Klaričs, Telegram.hr žurnālists |
|
|
|
|
| §03 · PODKĀSTS | | Ardievas priedēm, ardievas eglēm: kā mirst Eiropas meži | “Pagājušajā vasarā visā Eiropā izdega vairāk nekā 1 miljons hektāru — teritorija Kipras platībā. Tika skarta gandrīz katra dalībvalsts, pat Zviedrija tālu ziemeļos. Pērn mūsu civilās aizsardzības mehānisms meža ugunsgrēku dēļ Eiropā un kaimiņvalstīs tika aktivizēts 18 reizes, sasniedzot rekordu.” | Hadža Lahbiba, ES līdztiesības, sagatavotības un krīžu pārvaldības komisāre | |
|
|
| Jaunajā mūsu podkāsta epizodē OKO.press klimata un vides reportieris Vojcehs Koščs aplūko, kā klimata krīze maina Eiropas mežus un kāpēc to nākotne nav tikai vides, bet arī sociāls, ekonomisks un politisks jautājums. | Mēs runājam ar Dr. Kristoferu P. O. Reieru no Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta — vienu no pētījuma līdzautoriem, kas publicēts žurnālā “Science” un par kuru runājam arī mūsu vēstkopā. | Dr. Reiers uzsver, ka, runājot par draudiem mežiem, runa nav tikai par nākotnes modeļiem un prognozēm, bet par procesiem, kas jau tagad ir skaidri redzami datos. Viņš izceļ “lielo trijnieku”: ugunsgrēkus, sausumu kopā ar kukaiņu uzliesmojumiem, īpaši mizgraužiem, un vētras. Viņš norāda, ka klimata pārmaiņas novājina kokus un maina mežu apstākļus, tostarp Ziemeļeiropā, kur mazāk sasalusi augsne padara kokus neaizsargātākus pret vētrām. | Mēs citējam arī ES komisāri Hadžu Lahbibu, kura runā par “jauno realitāti”: meža ugunsgrēku sezona sākas agrāk, ilgst ilgāk un kļūst intensīvāka. Viņa atgādina, ka pavasara ugunsgrēki tādās valstīs kā Nīderlande, Čehija, Vācija, Itālija un Polija jau ir iedarbinājuši ES krīzes reaģēšanas mehānismus. | Anna Liene Brokāne no TVNET iepazīstina ar Latvijas piemēru, kur meži tiek uzskatīti par “zaļo zeltu” un ir viens no ekonomikas balstiem. Klimata pārmaiņas īpaši apdraud egles, un paredzams, ka atbildes pasākumi ietvers noturīgāku stādu izmantošanu un jauktu mežu veidošanu. Vienlaikus strīds par mežizstrādes ierobežošanu parāda spriedzi starp dabas aizsardzību un kokrūpniecības interesēm. | Visbeidzot Vojcehs Koščs atgādina klausītājiem, ka meži būtu jāuztver kā kritiskā infrastruktūra: tie regulē ūdens apriti, atdzesē pilsētas, aizsargā augsni, uzkrāj oglekli un veicina cilvēku labbūtību. To pielāgošana klimata pārmaiņām kļūst par priekšnoteikumu Eiropas nākotnes dzīves kvalitātei. |
| | | | | | |
| | |
|
