| IZDEVUMS NR. 03 · LATVIEŠU |
|
|
|
|
| Iknedēļas jaunumu vēstule, kas aplūko Eiropu tuvplānā caur vietējo prizmu. Katru piektdienu, viena tēma, ko izpēta piecas neatkarīgas ziņu redakcijas. | | ŠAJĀ IZDEVUMĀ | §01 · Fokusā — Eiropas prokurori: no zemsvītras piezīmes līdz augsta līmeņa politiskai sadursmei
§02 · Vietējais skatījums — Berlīne, Rīga, Varšava, Vīne un Zagreba
§03 · Podkāsts — Klausieties jaunāko epizodi un pievienojieties sarunai
§04 · No redakcijām — Jaunākās publikācijas no lensEU tīkla |
|
|
| §01 · FOKUSĀ | Iepazīstiet tos, kuri sargā jūsu naudu | Pastāv liela iespēja, ka neesat dzirdējuši par Andrēsu Riteru, ja vien — iespējams — neesat no Vācijas. Tomēr tieši viņam un viņa kolēģiem esam uzticējuši sargāt mūsu naudu no krāpniekiem, korumpētām amatpersonām un pat starptautiskiem noziedzniekiem. Riters, vācu prokurors ar 25 gadu izcilu darba pieredzi, šā gada novembrī oficiāli pārņems Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadību. | EPPO ir salīdzinoši jauna Eiropas institūcija, ko izveidoja 16 ES valstu pamatgrupa un kurā pašlaik piedalās 24 dalībvalstis. Eiropas prokuroru uzdevums ir izmeklēt noziegumus pret ES finanšu interesēm un uzturēt apsūdzības šajās lietās — būtībā vērsties pret tiem, kuri mēģina izsūknēt nodokļu maksātāju naudu. | EPPO pirmās galvenās prokurores Lauras Keveši vadībā birojs ir izmeklējis ministrus, bijušos likumdevējus, vietējās amatpersonas, ierēdņus, uzņēmējus un organizētās noziedzības tīklus. Riters gatavojas viņu nomainīt šajā amatā. | Dažās valstīs, kā norāda mūsu kolēģi no Latvijas, EPPO parasti nenonāk ziņu virsrakstos. Citās valstīs tā savukārt ir kļuvusi gandrīz par plaši pazīstamu nosaukumu, pateicoties skaļām un dažkārt politiski sensitīvām lietām. Piemēram, Horvātijā Eiropas prokurori ir sākuši vairākas nozīmīgas izmeklēšanas, par kurām plašāk varat dzirdēt šīs nedēļas lensEU podkāsta epizodē. | Patiesībā viena no šīm izmeklēšanām ir izraisījusi juridisku cīņu Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa pašlaik lemj, vai Horvātijas likums, ar kuru tiek īstenota EPPO regula, atbilst ES tiesību aktiem. Galvenais jautājums ir šāds: ja starp Eiropas un nacionālajiem prokuroriem rodas kompetences konflikts, vai nacionālais prokurors drīkst izlemt, kurš vadīs izmeklēšanu, kā to pašlaik paredz Horvātijas likums? | Lai gan tas var šķist vietēja mēroga jautājums, šī lieta netieši ietekmē vēl 14 dalībvalstis, kuras, saskaņā ar Horvātijas Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, kompetences konflikta jautājumu ir atrisinājušas ļoti līdzīgi kā Horvātija. | Vienlaikus Eiropas Komisija pārskata EPPO regulu. Vai šīs lietas iznākums tiks ņemts vērā šajā procesā? | “Darbs pie Eiropas Prokuratūras (EPPO) izvērtēšanas turpinās. Šajā posmā mēs nevaram priekšlaikus spriest par tā saturu. Izvērtējumā tiek ņemtas vērā visas norises, kas ir būtiskas EPPO regulas īstenošanai, tostarp EPPO efektivitāte un lietderība, kā arī tās darba prakse, nodrošinot rūpīgu un pierādījumos balstītu pārskatu,” Komisijas pārstāvis maijā sacīja medijam Telegram. | Taču galu galā daudz kas nonāk pie naudas. Sava pilnvaru termiņa sākumā Laura Keveši piedāvāja spilgtu un pārliecinošu argumentu, kāpēc EPPO ir vērts finansēt no publiskajiem līdzekļiem: par katru ieguldīto eiro jūs saņemat piecus atpakaļ, viņa sacīja, atsaucoties uz attiecību starp biroja gada budžetu un konfiscēto aktīvu vērtību. EPPO budžets 2025. gadā bija 85,9 miljoni eiro — gandrīz par 70% lielāks nekā 2022. gadā. | Tātad — kāda nākotne gaida EPPO? Nav lielu šaubu, ka viena no ES jaunākajām institūcijām izdzīvos un pat paplašināsies — pēc nesenās valdības maiņas Budapeštā arī Ungārija plāno tai pievienoties. Tomēr īstais jautājums ir, vai ES būs politiskā griba ne tikai saglabāt EPPO — tā ir vieglākā daļa —, bet arī padarīt to efektīvāku un ietekmīgāku. Gaidāmā tiesību aktu pārskatīšana un notiekošās sarunas par ES ilgtermiņa budžetu 2026. gadā mums sniegs vismaz daļu atbildes. | Irena Frlana Gašparoviča, Telegram.hr žurnāliste |
|
|
| §02 · VIETĒJAIS SKATĪJUMS |
|
| | Berlīne · Vācija · CORRECTIV | Kad noziegums šķērso robežas, tiesiskumam vajadzīgas Eiropas atbildes | Eiropas Prokuratūra (EPPO) Vācijai ir svarīga, jo tā izmeklē pārrobežu krāpšanu, korupciju un PVN karuseļshēmas, kas kaitē ES budžetam un galu galā — nodokļu maksātājiem. Eiropas Komisija lēš, ka Vācijas PVN plaisa 2023. gadā bija aptuveni 31,3 miljardi eiro, kas veido 9,7% no valsts kopējām PVN saistībām. Jaunāki dati pagaidām nav publiski pieejami. | Iepriekšējos gados Vācijas izmeklētājiem bieži bija grūti sekmīgi saukt pie atbildības noziedzīgus tīklus, kas darbojās pāri valstu robežām. EPPO izveide šo situāciju būtiski mainījusi. Prokurori tagad var vērsties pret organizētām grupām, piemēram, tām, pret kurām martā tika veiktas darbības saistībā ar aizdomām par valsts apkrāpšanu, izmantojot pārrobežu luksusa automobiļu tirdzniecību, lai izvairītos no PVN nomaksas. Šīs jaunās pilnvaras ļauj izmeklētājiem izjaukt noziedzīgas shēmas, pret kurām Vācijas tiesību sistēma iepriekš nepiedāvāja efektīvu risinājumu. | Cieši sadarbojoties ar kolēģiem Eiropā, Vācijas prokuroriem tagad ir instrumenti, lai daudz efektīvāk cīnītos pret šiem tīkliem. Nesenākais piemērs ir reidi saistībā ar luksusa automobiļiem Berlīnē. Ja izmeklētājiem steidzami nepieciešams kratīšanas orderis, viņi var vērsties pie kolēģiem Itālijā. Tur prokurori var paši izsniegt orderi, savukārt Vācijā kratīšana jāapstiprina tiesnesim. | Pirmajā brīdī tas var šķist kā aizdomās turēto tiesību ierobežojums. Tomēr praksē tas ļauj izmeklēšanām virzīties daudz ātrāk. | Martins Mērfijs, CORRECTIV vecākais redaktors |
|
|
|
|
| | Rīga · Latvija · TVNET | EPPO Latvijā: klusais sargs nonāk uzmanības centrā | Eiropas Prokuratūra Latvijā sāka darboties 2021. gadā — līdzās citām iesaistītajām ES valstīm. Līdz 2025. gada beigām EPPO Latvijā bija 55 aktīvas lietas ar aptuveni 270 miljonu eiro kopējo iespējamo kaitējumu. Tomēr ilgu laiku šis saīsinājums vietējās ziņās parādījās reti. | Pēdējo trīs mēnešu laikā tas ir mainījies. 2026. gada pavasarī kriminālprocesā, ko sāka EPPO, Latvijas policija aizturēja 21 cilvēku aizdomās par krāpšanu valsts iestāžu IT iepirkumos 1,5 miljonu eiro vērtībā. Aizturēto vidū bija arī vairākas valsts amatpersonas. | Saskaņā ar izmeklētāju teikto personu grupa bija noslēgusi prettiesisku vienošanos, lai jau iepriekš noteiktu publisko iepirkumu uzvarētājus vismaz sešos projektos, kas tika finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Nelikumīgi iegūtie līdzekļi pēc tam tika sadalīti starp shēmas dalībniekiem. | Iespējamā shēma radīja risku arī demokrātiskajiem procesiem, jo viens no skandālā iesaistītajiem uzņēmumiem bija strādājis pie vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmas, kas ir īpaši delikāts jautājums, ņemot vērā gaidāmās parlamenta vēlēšanas. | EPPO un Latvijas policijas darbs ir devis taustāmus rezultātus: vairāki noslēgtie līgumi ir atcelti. Un, ņemot vērā ekonomiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras mana valsts, EPPO darbu var tikai apsveikt — pat ja tas reti nonāk ziņu virsrakstos. | Andrejs Timofejevs, TVNET GRUPA |
|
|
|
|
| | Varšava · Polija · OKO.press | Polija: EPPO kā tiesiskuma atjaunošanas zīme | Polija ir salīdzinoši jauna Eiropas Prokuratūras (EPPO) dalībniece. Dalība EPPO ir brīvprātīga, un iepriekšējā partijas “Likums un taisnīgums” valdība atteicās pievienoties, kad šī institūcija tika izveidota, iebilstot pret turpmāku Eiropas integrāciju. | Pēc valdības maiņas 2023. gadā pievienošanās EPPO kļuva par vienu no jaunās Tieslietu ministrijas pirmajām prioritātēm. Šis solis raidīja svarīgu politisku signālu, ka Polija ir apņēmusies atjaunot tiesiskumu. Tas sakrita arī ar pakāpenisku vairāk nekā 70 miljardu eiro ES kohēzijas fondu un 59,8 miljardu eiro no Covid-19 atveseļošanas fonda atsaldēšanu — šie līdzekļi iepriekš bija bloķēti bažu par tiesiskumu dēļ. ES arī izbeidza pret Poliju sākto 7. panta procedūru. | Lai gan Polija formāli pievienojās EPPO 2024. gada 1. jūnijā, birojs valstī sāka darboties tikai 2025. gada janvārī. Četros birojos — Varšavā, Katovicē, Gdaņskā un Ļubļinā — pašlaik strādā četrpadsmit Eiropas deleģētie prokurori. | EPPO jau izmeklē vairāk nekā deviņdesmit lietas, tostarp iespējamu krāpšanu ar vides subsīdijām, publiskajiem iepirkumiem un muitas nodokļiem. Polijai saņemot arvien lielākus ES finansējuma apjomus, EPPO nozīme, visticamāk, pieaugs. | Anna Vujčika, OKO.press |
|
|
|
|
| | Vīne · Austrija · Die Presse | Cik izplatīta ir krāpšana Austrijā? | Pagājušā gada Eiropas Prokuratūras ziņojums sniedz ieskatu krāpšanas lietās Austrijā. Prokurori — Austriju EPPO Luksemburgas galvenajā birojā pārstāv Eiropas prokurore Urzula Šumdermaijere — iepriekšējā gadā strādāja ar kopumā 43 aktīvām lietām, kurās aplēstie zaudējumi sasniedza gandrīz 2 miljardus eiro. | 2025. gadā tika sāktas 17 jaunas izmeklēšanas, un lielāko daļu no tām ierosināja Austrijas iestādes. Vairums lietu — tāpat kā lielākajā daļā citu iesaistīto dalībvalstu — ir saistītas ar PVN krāpšanu. Šajās tā dēvētajās karuseļshēmās uzņēmumi vairākās ES valstīs izveido fiktīvas piegādes ķēdes, lai imitētu pārrobežu tirdzniecību un tādējādi krāpnieciski pieprasītu priekšnodokļa atskaitījumus. | Austrijā PVN karuseļshēmas un muitas krāpšana veido pārliecinoši lielāko zaudējumu daļu. Saskaņā ar EPPO datiem šie noziegumi radījuši zaudējumus 1,93 miljardu eiro apmērā. | Mihaels Lačinskis, Die Presse ES redaktors |
|
|
|
|
| | Zagreba · Horvātija · Telegram.hr | EPPO, Horvātija: pēdējā cerība | Horvātijas sabiedrības acīs EPPO nav tikai garāmejoša zemsvītras piezīme, kā tas ir lielākajā daļā ES valstu, — vēl viena vairāk vai mazāk eksotiska iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu krāpšanas apkarošanu. Horvātijā EPPO bieži tiek uztverta kā pēdējā cerība. | Endēmisku korupciju Horvātijas politikas augstākajos līmeņos ir pavadījusi neatkarīgu demokrātisko institūciju pakļaušana. Rezultātā vietējo izmeklētāju iespējas strādāt ar sensitīvām lietām ir nopietni ierobežotas. | Piemēram, 2019. gadā ziņu portāls Telegram atklāja, ka toreizējā par ES fondiem atbildīgā ministre Gabrijela Žalaca bija krietni pārmaksājusi par programmatūru savai ministrijai. Valsts prokuratūra sāka izmeklēšanu un secināja: nekā aizdomīga nav. | Tomēr divus gadus vēlāk EPPO sāka darbu Horvātijā. Dažu mēnešu laikā Eiropas prokurori sāka paši savu izmeklēšanu, panāca bijušās ministres aizturēšanu, un šodien Žalaca izcieš cietumsodu. | Premjerministrs Andrejs Plenkovičs kļuva acīmredzami aizkaitināts par EPPO darbu, kad institūcija sāka izmeklēt pēczemestrīces atjaunošanas programmu, kuru pārraudzīja Kultūras un mediju ministrija. Viņš apgalvoja, ka EPPO šajā lietā nav jurisdikcijas, jo tā neesot saistīta ar ES līdzekļiem, un stingri aizstāvēja savu ministri. Tomēr izmeklēšana turpinājās, un vēlāk ministres bijušais tuvākais palīgs tika nosaukts par aizdomās turēto. | Situācija saasinājās veselības ministra Vili Beroša lietā. Viņš tiek turēts aizdomās par sadarbību ar personām, kas saistītas ar organizēto noziedzību, lai pārdotu medicīnas ierīces Horvātijas slimnīcām par paaugstinātām cenām. EPPO bija pabeigusi izmeklēšanu un gatavojās veikt aizturēšanas. Tomēr tad iejaucās Horvātijas Valsts prokuratūra, aizturēja Berošu un pārņēma lietu no Eiropas prokuroriem. Tas izraisīja jurisdikcijas strīdu, kas pašlaik atrodas Eiropas Savienības Tiesā. Tikmēr Eiropas galvenā prokurore Laura Keveši ziņoja Eiropas Komisijai par tiesiskuma pārkāpumiem Horvātijā. | Jau šīs trīs skaļās lietas vien ir ļoti zīmīgas. Ir gandrīz droši, ka bez Eiropas izmeklētāju iesaistes tās nekad nebūtu pastāvējušas. Tieši tāpēc EPPO ir tik liels traucēklis pie varas esošajiem. | Jasmins Klaričs, Telegram.hr |
|
|
|
|
| §03 · PODKĀSTS | Eiropas Prokuratūra: jauns posms cīņā pret korupciju visā ES | Šīs nedēļas lensEU podkāsta epizode ir veltīta Eiropas Prokuratūrai (EPPO). Kā tā maina cīņu pret korupciju un krāpšanu Eiropas Savienībā? Un ko nozīmē pārnacionālas prokuratūras darbība ES dalībvalstīs? | Lai labāk saprastu, kā EPPO darbojas dažādos nacionālajos kontekstos, mēs runājam ar kolēģiem no Polijas, kas EPPO pievienojusies salīdzinoši nesen, un Latvijas, kur Eiropas Prokuratūra jau īstenojusi nozīmīgas izmeklēšanas un aizturēšanas. | At the heart of the discussion is Croatia, where EPPO’s activities have sparked one of the most significant institutional conflicts in recent years: a legal battle between Croatian and European prosecutors over the case of a former Croatian Health Minister. | |
|
|
| Ja palaidāt garām iepriekšējo epizodi, to varat noklausīties šeit. | Par ko bija pagājušās nedēļas epizode? | Sausums kļūst par vienu no nopietnākajiem klimata izaicinājumiem Eiropā. No mežu ugunsgrēkiem un sarūkošām ražām līdz ūdens trūkumam un pārtikas cenu kāpumam — ilgstoši sausuma periodi ietekmē kopienas visā kontinentā. Ekstrēmiem laikapstākļiem kļūstot biežākiem, jautājums vairs nav par to, vai Eiropa saskarsies ar jauniem sausuma periodiem, bet gan par to, vai tā ir gatava to sociālajām, ekonomiskajām un vides sekām. |
| | | | | | |
| | |
|
