| IZDEVUMS NR. 02 · LATVIEŠU |
|
|
|
|
| Iknedēļas jaunumu vēstule, kas aplūko Eiropu tuvplānā caur vietējo prizmu. Katru piektdienu, viena tēma, ko izpēta piecas neatkarīgas ziņu redakcijas. | | ŠAJĀ IZDEVUMĀ | §01 · Fokusā — Vai Eiropa izžūst?
§02 · Vietējais skatījums — Berlīne, Rīga, Varšava, Vīne un Zagreba
§03 · Podkāsts — Klausieties jaunāko epizodi un pievienojieties sarunai
§04 · No redakcijām — Jaunākās publikācijas no lensEU tīkla |
|
|
| §01 · FOKUSĀ | Vai Eiropa izžūst? | Šonedēļ rūpīgi aplūkojam, kā sausums ietekmē Eiropu. | Iespējams, jūs to jau pamanījāt: vasaras temperatūras šogad iestājās neparasti agri. Temperatūra strauji kāpa, saulainas dienas ieilga, bet nokrišņu šķita maz. Eiropa sasilst straujāk nekā jebkurš cits kontinents, un šī straujā sasilšana būtiski maina veidu, kā ūdens pārvietojas tās ainavās. | Sekas kļūst arvien redzamākas. Upēs pazeminās ūdens līmenis, augsnes izžūst agrāk nekā ierasts, un lauksaimniekiem kļūst grūtāk prognozēt audzēšanas apstākļus. Tas izgaismo vienu problēmu: visā Eiropā sausums vairs nav tikai neregulāra vasaras parādība. | Lai saprastu šo pārmaiņu mērogu, CORRECTIV.Europe analizēja sausuma datus visā kontinentā. Komanda, kas specializējas pārrobežu un datos balstītās izmeklēšanās, pētīja sausuma apstākļus laikā no 2012. līdz 2026. gadam, izmantojot Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas “Copernicus” datus. Analīze aptvēra Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kā arī Apvienoto Karalisti, Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju. | Secinājumi ir satraucoši. Divas trešdaļas visu reģionu ir īpaši cietušas no sausuma. Tajos bijis vismaz viens gads, kad puse dienu bijušas ievērojami pārāk sausas. Secinājumi parāda, kā klimata pārmaiņas pārveido ainavas, lauksaimniecību un ekonomiku visā kontinentā. | Dati apvieno nokrišņu, augsnes mitruma un veģetācijas veselības mērījumus, sniedzot vienu no visaptverošākajiem priekšstatiem par sausumu Eiropā. Kopā tie atklāj kontinentu, kas saskaras ar dziļām pārmaiņām ūdens apritē. | Mainīgs ūdens līdzsvars | Zinātnieki par šo tendenci brīdina jau gadiem. Pieaugot globālajai temperatūrai, atmosfēra spēj noturēt vairāk mitruma. Tas pastiprina iztvaikošanu no augsnēm, upēm, ezeriem un ūdenskrātuvēm. Rezultātā daba zaudē ūdeni ātrāk, nekā spēj to atgūt. | Būtiski, ka sausums nav tikai nokrišņu jautājums. Tikpat nozīmīgs faktors ir karstums. Pat gados, kad nokrišņu daudzums saglabājas tuvu vidējam līmenim, ārkārtīgi augsta temperatūra var izžāvēt augsni, radīt stresu veģetācijai un palielināt ūdens pieprasījumu veselos reģionos. | Vienlaikus mainās arī Eiropas ziemas. Daudzos reģionos samazinās sniega daudzums, bet dažviet — arī nokrišņu daudzums. Normālos apstākļos ziemā būtu jāatjaunojas gruntsūdeņu rezervēm, kā arī upju un augsnes ūdens krājumiem. Ja šī atjaunošanās nenotiek, daba gadu sāk jau ar deficītu. | Mainās arī nokrišņu raksturs. Ilgus sausuma periodus arvien biežāk pārtrauc intensīvas lietusgāzes. Lai gan šādi spēcīgi nokrišņi var īslaicīgi mazināt sausuma apstākļus, liela daļa ūdens ātri aizplūst, nevis iesūcas zemē un papildina gruntsūdeņu rezerves. | Tādējādi klimata pārmaiņas ietekmē abus procesus: samazina ūdens pieejamību, vienlaikus palielinot pieprasījumu. Rezultātā pieaug ilgāku, intensīvāku un biežāku sausumu risks. | Šeit ir svarīgi nošķirt sausumu un ūdens stresu — divus jēdzienus, kas bieži tiek jaukti. Sausums nozīmē dabisku ūdens trūkumu, ko izraisa laikapstākļi un klimata apstākļi. Ūdens stress rodas tad, ja ūdens patēriņš pārsniedz apjomu, ko iespējams ilgtspējīgi nodrošināt. Sausums var pastiprināt ūdens stresu, taču ūdens stress var rasties arī teritorijās, kurās nav akūta sausuma, ja mājsaimniecību, lauksaimniecības vai rūpniecības pieprasījums kļūst pārāk liels. | Sausuma izmaksas | Sausuma sekas sniedzas daudz tālāk par lauksaimniecību. Kad augsnes izžūst un upes sarūk, ietekmi izjūt veselas ekonomikas. Meži kļūst neaizsargātāki pret kaitēkļiem un savvaļas ugunsgrēkiem. Iekšzemes loģistikas ceļi kļūst mazāk uzticami. Dzeramā ūdens piegādes nonāk zem spiediena. No ūdens atkarīgās nozares saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem. Ilgstošu karstuma viļņu laikā pilsētas kļūst karstākas un dzīvošanai grūtākas. | Daļa vissmagāko seku skar neaizsargātās sabiedrības grupas. Gados vecāki cilvēki un cilvēki ar jau esošām veselības problēmām ir īpaši pakļauti ilgstoša karstuma un ūdens trūkuma ietekmei. | Ekonomiskās izmaksas jau tagad ir ievērojamas. Tikai 2025. gadā vien ekstrēmi laikapstākļi Eiropā radīja zaudējumus aptuveni 43 miljardu eiro apmērā. Šos zaudējumus neizraisīja tikai sausums, bet arī ar to saistītas parādības, piemēram, karstuma viļņi un plūdi pēc intensīvām lietusgāzēm. Tā kā vairāki ar klimatu saistīti ekstrēmi notikumi bieži notiek vienlaikus, nav iespējams precīzi noteikt, cik lielu daļu zaudējumu tieši izraisījis sausums. | Tomēr ir skaidrs, ka izmaksas pieaug. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem ikgadējie zaudējumi, kas saistīti ar klimata izraisītiem ekstrēmiem notikumiem, līdz 2029. gadam varētu sasniegt aptuveni 126 miljardus eiro, ja pašreizējās tendences turpināsies. | Lauksaimniecība pirmajā frontes līnijā | Tikai dažas nozares ir vairāk pakļautas sausumam nekā lauksaimniecība. Lauksaimniecība veido gandrīz 60% no Eiropas ūdens patēriņa. Kultūraugiem kritiskajos augšanas posmos ir nepieciešams pietiekams augsnes mitrums, tādēļ lauksaimnieciskā ražošana ir ļoti jutīga pret ilgstošiem sausuma periodiem. | Visā Eiropā smagi sausumi jau ir samazinājuši galveno kultūraugu, piemēram, kviešu, kukurūzas un miežu, ražas. Zemākas ražas ietekmē ne tikai lauksaimnieku ienākumus. Tās var veicināt pārtikas cenu kāpumu, palielināt atkarību no importa un radīt nenoteiktību par pārtikas apgādi nākotnē. | Sausumam kļūstot biežākam, daudzi lauksaimnieki ir spiesti pielāgoties. Daži maina sējas grafikus. Citi iegulda apūdeņošanas sistēmās vai pāriet uz sausumizturīgākām kultūraugu šķirnēm. | Sava materiāla sagatavošanas laikā CORRECTIV.Europe runāja ar lauksaimnieku Fēliksu Rīkenu. Viņš saimnieko Šlēsvigā-Holšteinā, Vācijas ziemeļos, kur pielāgošanās viņam kļuva par nepieciešamību, nevis izvēli. | 2018. gadā ārkārtīgi smags sausums noveda viņa ģimenes saimniecību līdz kritiskai robežai. Lopkopības dzīvniekus nācās nokaut agrāk, nekā plānots. Skābbarībai bija jābūt pieejamai trīs mēnešus agrāk nekā parasti. Tāpēc bija jāiegādājas papildu konvencionālā barība. Kā sertificētai bioloģiskai saimniecībai ģimenei bija jāpiesakās īpašam atbrīvojumam. Pēc tam būtiski samazinājās arī piena ražošana. Saskaņā ar Rīkena teikto saimniecība cieta finansiālus zaudējumus līdz pat 150 000 eiro apmērā. | Rīkena pieredze nebūt nebija unikāla. Visā Eiropā CORRECTIV.Europe aptaujātie eksperti aprakstīja ražas zudumus, ūdens trūkumu un ar sausumu saistītus ekonomiskos zaudējumus. Tomēr viņa stāsts parāda kaut ko vairāk nekā statistika. Tas atklāj, ko klimata pārmaiņas nozīmē cilvēkiem, kuru iztika ir tieši atkarīga no zemes. | Tā vietā, lai atkārtotus zaudējumus pieņemtu kā neizbēgamus, Rīkens būtiski mainīja savu saimniekošanas veidu. | Iedvesmojoties no novērojuma, ka dzīvžogi arī sausuma periodos saglabājās zaļi un noturēja mitrumu, viņš sāka pārveidot piena lopkopības saimniecību par agromežsaimniecības sistēmu: ainavā tika stādīti koki un krūmi, lai uzlabotu ūdens aizturi, samazinātu iztvaikošanu un aizsargātu augsnes veselību. | Šodien ģimene apsaimnieko piecas agromežsaimniecības sistēmas. Rīkens šo pieeju raksturo kā ekosistēmas kapitāla veidošanu — ieguldījumu zemes ilgtermiņa noturībā, nevis koncentrēšanos tikai uz īstermiņa ražām. | Pāreja nav bijusi viegla. Tā prasīja gadiem ilgu darbu, ievērojamus ieguldījumus un klientu atbalstu, kuri bija gatavi atbalstīt citādu saimniekošanas veidu. Taču tā sniedz ieskatu tajā, kā lauksaimniecībai var nākties attīstīties karstākā un sausākā Eiropā. | Pielāgošanās jaunajai realitātei | Rīkens uzskata, ka lauksaimnieki vieni paši nevar uzņemties pielāgošanās nastu. Viņš uzsver, ka valdībām un sabiedrībai ir jāatzīst klimata pārmaiņu radītie pieaugošie riski un jāsniedz spēcīgāks atbalsts ilgtermiņa risinājumiem. | Pašreizējās subsīdiju sistēmas, viņaprāt, bieži vien neatlīdzina pasākumus, kas uzlabo vides noturību vairāku desmitgažu perspektīvā. Tomēr šādi ieguldījumi var izrādīties būtiski, ja Eiropa vēlas saglabāt pārtikas ražošanu, vienlaikus pielāgojoties mainīgam klimatam. | Plašākā skatījumā eksperti norāda, ka pielāgošanās būs nepieciešama visā sabiedrībā. Klimatnoturīga pilsētplānošana, augsnes noslēgšanas mazināšana, mitrāju atjaunošana un dabiskās ūdens aiztures uzlabošana ir daži no pasākumiem, kas varētu palīdzēt ierobežot nākotnes ietekmi. | Arvien svarīgāka kļūs ūdens izmantošanas efektivitāte. Tāpat arī ieguldījumi gruntsūdeņu pārvaldībā, ilgtspējīgās apūdeņošanas sistēmās un infrastruktūrā, kas pielāgota mainīgākam klimatam. | Taču ar pielāgošanos vien problēmu atrisināt nevarēs. | Pamatcēlonis joprojām ir klimata pārmaiņas. Katra novērstā grāda daļa samazina riskus, kas saistīti ar karstuma viļņiem, sausumu, ūdens trūkumu un ekosistēmu degradāciju. | Eiropas sausuma datos redzamie pierādījumi ved pie skaidra secinājuma. Sausums vairs nav neregulāra laikapstākļu anomālija. Tas kļūst par strukturālu Eiropas klimata iezīmi. | Ūdeni vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Tas, kas reiz tika uzskatīts par izņēmumu, kļūst arvien ierastāks. Eiropas izaicinājums nav vienkārši reaģēt uz atsevišķiem sausuma periodiem, kad tie notiek, bet sagatavoties nākotnei, kurā ūdens trūkums kļūst par atkārtotu realitāti. | — Lilita Grulla, CORRECTIV starptautiskā reportiere |
|
|
| §02 · VIETĒJAIS SKATĪJUMS |
|
| | Berlīne · Vācija · CORRECTIV | Agrāk sausums Vāciju skāra mazāk nekā dažas citas Eiropas valstis, taču tā sekas kļūst arvien nopietnākas. Saskaņā ar CORRECTIV.Europe analīzi Vācija laikā no 2012. līdz 2026. gadam ierindojas 21. vietā pēc mērena sausuma apstākļiem un 16. vietā pēc akūta sausuma gadījumiem. Tomēr eksperti brīdina, ka riskus nevajadzētu novērtēt par zemu, īpaši ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu dēļ sausuma apstākļi turpmākajos gados, visticamāk, pastiprināsies. | Šos izaicinājumus jau ir izgaismojusi 2026. gada pirmā puse. Pēc ziemas ar nokrišņu daudzumu zem vidējā līmeņa un īpaši sausa pavasara daudzos reģionos ir zems augsnes mitruma līmenis un samazinās gruntsūdeņu rezerves. Viens piemērs, kas pēdējās nedēļās piesaistījis ievērojamu uzmanību, ir Jīliha pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur iedzīvotāji maijā tika mudināti taupīt ūdeni, sausuma apstākļiem pasliktinoties. | Lai uzzinātu vairāk par mūsu datu analīzi, par to, vai pret sausumu iespējams apdrošināties, par lauksaimniecības subsīdiju lomu un Fēliksa Rīkena stāstu, iepazīstieties ar CORRECTIV.Europe pilno izmeklēšanu, kas pieejama gan angļu, gan vācu valodā. Tur varat piekļūt arī interaktīvam atlantam, lai redzētu, kā sausums ir skāris jūsu reģionu. | Lilita Grulla, CORRECTIV starptautiskā reportiere |
|
|
|
|
| | Rīga · Latvija · TVNET | Latvija: sausums nav tikai sausa augsne | Latvijā mēs parasti vairāk sūdzamies par lietu nekā par tā trūkumu. Slapjas vasaras, izmirkusi lauki un pelēkas debesis šķiet gandrīz kā daļa no mūsu klimatiskās identitātes. Tieši tāpēc sausums Latvijā bieži tiek uztverts kā īslaicīga neērtība, nevis nopietns risks. Taču pēdējie gadi rāda citu realitāti. | 2018. gadā ilgstošs sausums lauksaimniecības nozarē tika atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu, un lauksaimnieku zaudējumi tika lēsti aptuveni 359 miljonu eiro apmērā. Tā nebija tikai statistika: cieta graudkopji, dārzeņu audzētāji, dārzkopības produkcijas ražotāji un lopkopji — un galu galā arī patērētāji, jo mazāka raža nozīmē spiedienu uz pārtikas cenām. | 2023. gads atgādināja, ka tas nebija vienreizējs gadījums. Maijs bija sausākais novērojumu vēsturē; jūnijs bija viens no sausākajiem reģistrētajiem mēnešiem; un tika prognozēts, ka graudu raža samazināsies par 30 līdz 50%. Sausums nozīmēja lopbarības trūkumu, izkaltušas ganības, finansiālu spriedzi saimniecībām un pat risku samazināt ganāmpulkus. Pilsētās pašvaldībām nācās vairāk tērēt apstādījumu laistīšanai; laukos cilvēkiem izsīka akas; savukārt mežos un purvos pieauga ugunsgrēku risks. | Tāpēc sausums Latvijā vairs nav tikai stāsts par laikapstākļiem. Tas ir jautājums par pārtiku, cenām, lauku uzņēmējdarbību, ūdeni, ugunsdrošību un spēju saprast, ka klimata riski jau ir klātesoši — pat valstī, kur lietus kādreiz šķita pašsaprotams. | Toms Ostrovskis, TVNET GRUPA galvenais redaktors |
|
|
|
|
| | Varšava · Polija · OKO.press | Polijas sausums pēc konstrukcijas | Polijas sausuma problēma pašlaik vairs nav tikai neveiksmīgu vasaru virkne, bet gan pilnvērtīga ūdens bilances krīze. Valstij ir vieni no zemākajiem atjaunojamā saldūdens resursiem Eiropā — laikā no 2015. līdz 2023. gadam tie bija tikai aptuveni 1100 līdz 1600 kubikmetru uz cilvēku gadā, dažās teritorijās nokrītot zem ANO noteiktā ūdens stresa sliekšņa. Siltāks klimats palielina iztvaikošanu un maina nokrišņu raksturu, virzot to uz ilgākiem sausuma periodiem, ko pārtrauc spēcīgākas lietusgāzes, nemaz nerunājot par to, ka ziemas bez sniega kļūst par jauno normu. | Praksē liela daļa ūdens, ko Polija saņem, aizplūst pārāk ātri, lai atjaunotu augsnes mitrumu un gruntsūdeņus. Gadu desmitiem ilga meliorācija, upju taisnošana, grāvju tīrīšana, mitrāju pārveidošana, koku izciršana lauku vidū un pilsētu teritoriju noblīvēšana ir veidojusi attieksmi pret ūdeni kā pret kaut ko tādu, kas jānovada prom, nevis jāuzkrāj. Tā dēvētie upju uzturēšanas darbi var padziļināt gultnes un paātrināt noteci, pasliktinot gan sausumu augštecēs, gan plūdu risku lejtecēs. Ironija ir tāda, ka atbildīgās institūcijas šos darbus bieži pasniedz kā pasākumus sausuma apkarošanai. | Risinājums nav tikai vairāk ūdenskrātuvju. Zinātnieki, nevalstiskās organizācijas un vietējie iedzīvotāji mudina lēmumu pieņēmējus palielināt ūdens aizturi ar vienkāršiem, salīdzinoši lētiem un lokāliem pasākumiem. Tas nozīmē mitrāju un palieņu atjaunošanu, upju renaturalizāciju, koku un dīķu atjaunošanu lauku vidū, augsnes aizsardzību un iespēju bebriem nodrošināt vienu no lētākajiem maza mēroga dambju būvniecības veidiem. Radusies ir pat vietēja līmeņa kustība meliorācijas grāvju aizbēršanai — dažkārt neformālās, gandrīz partizāniskās intervencēs. | Politikas līmenī lauksaimniekiem būtu jāsaņem stimuli mitrāju un mitro pļavu saglabāšanai vai atjaunošanai, nevis katra izmantojamā hektāra pārvēršanai aramzemē. Ūdens apsaimniekošanai būtu jāpāriet no infrastruktūrā balstītas pieejas uz vides drošības pieeju, tostarp pārrakstot iekšējo ūdeņu noteikumus un nododot uzraudzību klimata un vides ministrijai, nevis infrastruktūras ministrijai, kā tas ir pašlaik. | Vojcehs Koščs, klimata krīzes, enerģētikas un vides reportieris, OKO.press |
|
|
|
|
| | Vīne · Austrija · Die Presse | Kā sausums apdraud Austrijas lielāko vērtību | Salīdzinot ar lielāko daļu valstu, Austrija ir labvēlīgā situācijā: katru gadu valstī nokrišņu veidā nonāk gandrīz 100 miljardi kubikmetru ūdens. Tīras upes un ezeri saražo 60% valsts elektroenerģijas, piesaista tūristus un nodrošina mājsaimniecību, lauksaimniecības un rūpniecības vajadzības pēc ūdens. Droša ūdensapgāde ir arī būtisks arguments starptautiskām korporācijām. Tomēr pieaugošais sausums apdraud Austrijas ekonomisko konkurētspēju. | “Mūsu ekonomikas ir veidotas, pieņemot, ka nokrišņu ir pietiekami,” brīdina Johans Rokstrēms no Globālās ūdens ekonomikas komisijas. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Austrijā šis pieņēmums joprojām lielā mērā ir spēkā. Gada ūdens patēriņš sasniedz 3,14 miljardus kubikmetru, savukārt teorētiski katru gadu varētu būt pieejami vairāk nekā pieci miljardi kubikmetru gruntsūdeņu. Šī resursa aizsardzība ir būtiska, jo arī Austrijā situācija kļūst sarežģītāka. | Pašreizējie pētījumi liecina, ka Austrija joprojām būs ūdens resursiem bagāta vieta pat 2050. gadā. Tomēr gaidāmas būtiskas reģionālas atšķirības. Valsts austrumu daļu, visticamāk, skars smagāki sausuma periodi nekā rietumus. | Paredzams, ka rūpniecības ūdens pieprasījums saglabāsies aptuveni 70% apmērā no kopējā patēriņa. Savukārt vides aģentūra prognozē strauju lauksaimniecības pieprasījuma kāpumu. Īpaši ārkārtīgi karstās vasarās un pēc sausām ziemām ūdensapgāde Austrijas austrumos varētu ļoti ātri nonākt situācijā, kad tas varētu tikt apdraudēts. | Novērotāji jau gadiem aicina izveidot digitālu ūdens ieguves reģistru un skaidru stratēģiju, kas noteiktu, kam ārkārtas situācijā būtu prioritāra piekļuve ūdenim. Pašlaik ūdens trūkuma gadījumā vietējiem mēriem būtu jālemj, kā sadalīt piegādes, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu. | Vai ūdens Austrijā ir pārāk lēts? Lielākā daļa lietotāju maksā tikai par infrastruktūru. ES Ūdens pamatdirektīva iesaka augstākas ūdens cenas, lai pārvaldītu patēriņu. Rūpniecības un lauksaimniecības pārstāvji baidās, ka augstākas cenas varētu iedragāt vienu no Austrijas būtiskākajām konkurences priekšrocībām. Citi spēcīgākus cenu mehānismus uzskata par pirmo soli privatizācijas virzienā. Tas ir ļoti jutīgs jautājums. | Matiass Auers, Die Presse ekonomikas redaktors |
|
|
|
|
| | Zagreba · Horvātija · Telegram.hr | Horvātija katru gadu zaudē ūdeni pusmiljarda eiro vērtībā | Horvātijā jau trešdaļu no kopējiem ekstrēmu laikapstākļu radītajiem zaudējumiem izraisa sausums — viltīga dabas parādība, kas attīstās lēni. Valstij joprojām nav skaidra pielāgošanās plāna ilgstošiem sausuma periodiem: lai gan tā piedzīvo arvien biežāku sezonālu ūdens trūkumu, tās dabas bagātības tiek izšķērdētas tā, it kā rītdienas nebūtu. | Kad iestājas sausums un lietus neatnāk, var sekot šādas sekas: | 80% Horvātijas iedzīvotāju dzer ūdeni, kas iegūts no pazemes ūdens nesējslāņiem, kurus papildina gruntsūdeņu pieplūde, nokrišņu infiltrācija un daļēji arī virszemes ūdeņi. Vienlaikus Horvātijā katrs otrais ūdens litrs aizplūst zudumos: pat 52% ūdens pazūd, pirms tas sasniedz patērētājus. | Turklāt simtiem miljonu kubikmetru dzeramā ūdens tiek zaudēti novecojuša tīkla, cauruļvadu plīsumu, tehnisko zudumu, mērījumu neprecizitāšu un biežas neatļautas patēriņa dēļ — vienkāršiem vārdiem sakot, ūdens zādzību dēļ. | Ziņojums par ūdenssaimniecības pakalpojumu nozares stāvokli 2024. gadā liecina, ka publiskās ūdensapgādes sistēmā tika iegūti vairāk nekā 528 miljoni kubikmetru ūdens, savukārt lietotājiem tika izrakstīti rēķini par aptuveni 256 miljoniem kubikmetru. Starpība — 272 miljoni kubikmetru, kas nekad nesasniedza iedzīvotājus, — tiek uzskaitīta kā neapmaksāts ūdens. Šis apjoms pārsniedz Lietuvas kopējo bruto ūdens ieguvi, kas ir no 255 līdz 265 miljoniem kubikmetru gadā. Ja šos ūdens zudumus pārvērstu eiro, tas nozīmētu, ka Horvātija katru gadu zaudē savu vissvarīgāko dabas resursu aptuveni pusmiljarda eiro vērtībā. | Lai gan Horvātijas ūdensapgādes tīkla pārklājums — 94% — un dzeramā ūdens kvalitātes standarti ir vieni no labākajiem Eiropā, sistēmas ekonomiskā ilgtspēja ir satraucoši vāja un burtiski aizplūst prom. Situācija ir īpaši kritiska galvaspilsētā Zagrebā un Splitā, kā arī piekrastes apgabalos, kuras vasaras mēnešos tūrisma dēļ skar arī sezonāls pieprasījuma pieaugums. Vasaras sezonā Horvātiju apmeklē aptuveni 12 miljoni tūristu — trīsreiz vairāk nekā valsts iedzīvotāju skaits. Istrija bija pirmais Horvātijas reģions, kas tūrisma sezonā ieviesa ūdens taupīšanas pasākumus pēc ārkārtēja sausuma pirms četriem gadiem. | Meteorologi brīdina, ka Horvātijai pēdējais laiks gatavoties pieaugošajiem sausuma riskiem, kas no visām dabas katastrofām rada vislielākos ekonomiskos zaudējumus, ietekmējot lauksaimniecību, ūdensapgādi, transportu, enerģētiku, tūrismu un akvakultūru, bieži vien vienlaikus skarot vairākas nozares. | Silvana Mendžušiča, Telegram reportiere |
|
|
|
|
| §03 · PODKĀSTS | Eiropa zem spiediena: sausuma pieaugošā ietekme | Dod priekšroku klausīšanai? Šīs nedēļas lensEU podkāstā aplūkojam sausumu Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot Vācijai, Polijai un Austrijai. | Mežu ugunsgrēki, ražas zudumi, dabas un cilvēku veselība — sausums var apdraudēt gandrīz ikvienu dzīves jomu. Eiropā tas kļūst par arvien nopietnāku problēmu. | Bet ko tas patiesībā nozīmē mūsu ikdienas dzīvē? Ūdensapgādei? Ekonomikai? Vai esam tam gatavi? | |
|
|
| Par ko bija pagājušās nedēļas epizode? | Miljoniem eiropiešu cīnās, lai atrastu mājokli, ko viņi varētu atļauties. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 82 miljoni eiropiešu – viens no pieciem – mājoklim tērē vairāk nekā 40 procentus no saviem ikmēneša ienākumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā ieteicamais 30 procentu slieksnis. Mājokļu krīze kavē darba mobilitāti, piekļuvi izglītībai un ģimenes dibināšanu. Tā arī grauj ES ekonomikas konkurētspēju un mūsu sociālo kohēziju. | Ja nokavējāt šo epizodi, varat to noklausīties šeit. |
| | | | | | |
| | |
|
